Ventspils tirgus vēsture

Ventspils tirgus laukums atrodas pilsētas Vecpilsētas daļā, kvartālā starp Tirgus - Skolas - Katrīnas un Pils ielām, aizņemot tā lielāko daļu un, līdzās ar Livonijas ordeņa pili, pamatoti tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem vēsturiskā centra pilsētbūvnieciskajām vērtībām.

Ventspils senās apbūves un plānojuma pētnieku uzmanību tirgus laukums uzmanību jau pievērsis sen. Kādu brīdi tas tika uzskatīts par senāko Ventspils centru. Ventspils vēsturiskā centra pētniece arhitekte Rita Zandberga (1929. - 1993.) uzskatīja, ka tirgus tika izveidots laikā no 14. līdz 17. gs., taču iepazīstoties ar arhīvos saglabātajām ziņām, viņa nonāca pie secinājuma, ka tirgus nav senākā pilsētas daļa un Tirgus laukums izveidots un Tirgus laukuma komplekss celts 17.gs. sākumā, laikā, kad vispārējā Kurzemes hercogistes saimnieciskajā pacēlāja apstākļos pieaug iedzīvotāju skaits un paplašinoties pilsētai, ap tagadējo tirgus laukumu sāk veidoties jauns administratīvais centrs. Ar šo laiku - 1646. gadu datējama šobrīd vecākā ēka laukuma ZR malā - Tirgus laukumā 1, taču Rātsnams atradies laukuma pretējā - DA stūrī, kas tur iespējams  atradās līdz 1850. gadam.

Rekonstrukcijas darbi Tirgus laukumā notika 2009. gadā un atklāja to ar vērienīgu pasākumu 5. decembrī. Tirgus laukums ir ieguvis jaunu bruģakmens segumu pēc rekonstrukcijas, ar to ir iezīmēta vēsturiskā 18.gs. Tirgus saimniecisko būvju atrašanās vieta un pamatu kontūras, kas dod iespēju iepazīties ar vēsturisko Tirgus laukuma būvju izvietojumu tūristiem. Tūristiem un citiem tirgus apmeklētājiem īpaši uzbūvētā ‘’Tirgus aka’’, rod iespēju ūdeni lietot ne tikai dzeršanai, bet arī lai nomazgātu tirgū iegādātos augļus un dārzeņus. Saulainā laikā aka darbojas arī kā saules pulkstenis, savukārt no tās pamatnes laukuma iesegumā izvērstas četras līnijas, kas norāda uz četrām debess pusēm.

Zvanu tornis ar pulksteni Tirgus laukumā uzstādīts kā centrālais rekonstruētā Tirgus laukuma objekts, kas simbolizē kādreiz rātskungu nerealizēto ieceri Rātsnama tornī uzstādīt centrālo laikrādi. Pulkstenī apvienota laika un skaņu saspēle, izvietojot pulksteni un zvanu rindas. Pulkstenī ir trīs pulksteņu ciparnīcas un katra sniedz atšķirīgu informāciju - Latvijas laiku, Mēness fāzi un attiecīgo nedēļas dienu. ‘’Pie dzintara jūras’’ melodiju atskaņo apaļās stundās, bet plkst. 12:33 un 00:33 tiek atskaņota Ulda Marhilēviča dziesmas ‘’Uz priekšu, Kurzeme’’ piedziedājumu, kas ieskandē īpašo Ventspils laiku. Zvanu torņa ēkā atrodas tēlnieka Gļeba Panteļejeva veidota svaru tilpumu un mēru ekspozīcija, kā arī atrodas atraktīvs elements - lieli skaitāmie kauliņi.